Privātā aizdevuma ierobežojumi

Vai privātpersonai vajadzīga licence?

Parasti nē — ja aizdevums nav komerciāla darbība. Latvijā fiziskā persona drīkst aizdot naudu citai fiziskai personai bez Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) licences, ja izpildās visi šie nosacījumi:

• Aizdevumi nav sistemātiska un profesionāla darbība ar peļņas nolūku;
• Persona nereklamē sevi kā profesionālu kreditētāju;
• Nav izveidota bizness-infrastruktūra (birojs, darbinieki, mārketings) tieši aizdošanai.

Maksimālā procentu likme

Starp privātpersonām likumā nav noteikta maksimālā gada procentu likme (atšķirībā no licencētiem kreditētājiem, kuriem GPL ir ierobežots). Tomēr:

• Latvijas Augstākā tiesa vairākkārt atzinusi par negodīgu praksi pārmērīgi augstas likmes (aptuveni virs 100% gadā), īpaši ja aizņēmējs bijis spiestā stāvoklī;
• Civillikuma normas par labu ticību ļauj tiesai samazināt vai atcelt pārmērīgus procentus;
• Praktisks orientieris godīgam privātam aizdevumam — 10–30% gadā.

Ko regulē Civillikums

Privātos aizdevumus regulē Civillikuma 1934.–1942. pants. Galvenie principi:

• Aizdevuma līgums stājas spēkā ar naudas nodošanas brīdi (nevis parakstīšanas);
• Aizņēmējam ir pienākums atdot to pašu summu;
• Procenti maksājami tikai, ja par tiem panākta vienošanās;
• Bez rakstiska līguma darījumu grūti pierādīt tiesā.

Nodokļu ierobežojumi

• Aizdevējam procenti ir apliekams kapitāla ienākums — IIN 20%, deklarē VID reizi gadā;
• Pamatsumma nav apliekama (tā ir tava paša nauda, kas atgriežas);
• Ja aizdošana kļūst par saimniecisko darbību — piemērojams cits nodokļu režīms (līdz 23% + iespējama PVN reģistrācija).

Sīkāk: nodokļi aizdevumam no privātpersonas.

Ko likums aizliedz

• ❌ Aizdevumi ar viltotu identitāti vai dokumentiem;
• ❌ Avansa «komisijas» pieprasīšana pirms aizdevuma (krāpšana);
• ❌ Draudi un prettiesiskas parādu piedziņas metodes;
• ❌ Slēpta profesionāla kreditēšana bez PTAC licences;
• ❌ Nesamērīgi augstas likmes, ko tiesa var atzīt par spēkā neesošām.

Kā tas attiecas uz Privātkredīts.lv

Privātkredīts.lv ir sludinājumu portāls (analogi ss.com sadaļai «Aizdevumi»), nevis kreditētājs vai kredītstarpnieks. Mēs:

• Nesniedzam aizdevumus paši;
• Neapkopojam pieteikumus un neizvēlamies puses;
• Neiekasējam komisiju no darījuma summas (tikai €2.00/€5 par publikāciju);
• Neveicam automātisku aizņēmēju un aizdevēju sasaisti (matching/scoring).

Tāpēc mums nav vajadzīga PTAC kreditēšanas licence. Visa atbildība par darījumu un līguma likumību — starp pusēm.

Kur tieši iet robeža starp privātu darījumu un komercdarbību

Likums nenosaka konkrētu skaitli — ne darījumu skaitu, ne summu, aiz kuras aizdošana automātiski kļūst par saimniecisko darbību. Vērtē darbības raksturu kopumā, un praksē skatās uz četrām pazīmēm: regularitāti, sistemātiskumu, peļņas gūšanas nolūku un to, vai piedāvājums vērsts uz nenoteiktu personu loku.

Viens vai daži darījumi ar konkrētiem cilvēkiem šajā kategorijā neietilpst. Pastāvīga darbība ar publisku piedāvājumu, standartizētiem nosacījumiem un plūsmveida procesu jau ietilpst. Starp šiem poliem ir pelēkā zona, un tieši tāpēc lēmums par apjomu ir jāpieņem iepriekš, nevis pēc fakta.

Kādas sekas rodas, pārkāpjot robežu

Divas atsevišķas. Pirmā ir administratīvā: patērētāju kreditēšana bez licences ir pārkāpums. Otrā ir nodokļu: saimnieciskā darbība prasa reģistrāciju un citu nodokļu režīmu nekā atsevišķs procentu ienākums — par to atsevišķi lapā nodokļi aizdevumam.

Ko darīt, ja darījumu kļūst daudz

Ja aizdošana pārvēršas par regulāru nodarbi, saprātīgi ir vai nu samazināt apjomu līdz atsevišķiem darījumiem, vai konsultēties par pareizo juridisko formu. Trešais variants — pāriet uz regulētu platformas modeli, kur šo jautājumu risina pati platforma; salīdzinājums ir lapā savstarpējie aizdevumi.

Likmes robeža praksē

Privātam darījumam starp divām privātpersonām nav likumā noteiktas maksimālās gada procentu likmes tādā veidā, kā tā ir patērētāju kreditēšanā. Tas nenozīmē, ka likme var būt jebkāda: pārmērīgu līgumsodu vai nosacījumu, kas pretējs labiem tikumiem, tiesa var samazināt vai atzīt par spēkā neesošu.

Praktiskais secinājums aizdevējam: augsta likme neaizsargā no zaudējuma, bet rada papildu risku pašam darījumam. Riska pārvaldības alternatīvas izklāstītas lapā privātā aizdevuma riski.

Ko drīkst un ko nedrīkst parāda piedziņā

Aizdevējam ir tiesības prasīt atmaksu, sūtīt pretenzijas un vērsties tiesā. Nav tiesību atņemt mantu pašrocīgi, arī tad, ja tā ir ieķīlāta: ķīlas realizācija notiek noteiktā kārtībā, nevis pēc paša lēmuma.

Aizliegts ir arī izplatīt informāciju par parādu trešajām personām, apmeklēt darbavietu ar prasībām, izteikt draudus vai izmantot spiedienu uz ģimeni. Šādas darbības pārvērš cietušo par atbildētāju neatkarīgi no tā, cik pamatota ir sākotnējā prasība, un var radīt gan administratīvu, gan kriminālatbildību.

Pareizā secība

Rakstisks atgādinājums, tad pretenzija ar termiņu labprātīgai izpildei, tad prasība tiesā. Ja līgums bijis notariāli apliecināts ar izpildu spēku, procedūra ir īsāka. Kārtība ir izklāstīta lapā gribu aizdot.

Ierobežojumi attiecībā uz nodrošinājumu

Ķīlu var vienoties, bet tā jāreģistrē attiecīgajā reģistrā, lai darbotos pret trešajām personām. Nekustamā īpašuma hipotēkai vajadzīgs ieraksts zemesgrāmatā. Vienošanās par mantas automātisku pāreju aizdevējam pie pirmā kavējuma bez procedūras ir riskanta konstrukcija un praksē tiek vērtēta kritiski.

Atsevišķi jāatceras samērīgums: nodrošinājums, kura vērtība daudzkārt pārsniedz aizdevumu, kopā ar apzināti neizpildāmiem nosacījumiem norāda, ka darījuma mērķis nav procenti. Kā tas izskatās praksē, aprakstīts lapā kā atpazīt krāpnieku.

Personas datu ierobežojumi

Darījuma gaitā puses apmainās ar dokumentiem, kuros ir personas kods un konta izraksts. Šos datus drīkst izmantot tikai darījuma vajadzībām: tos nedrīkst nodot trešajām personām, publicēt vai izmantot citiem mērķiem. Pēc darījuma tie glabājami tā, lai nebūtu pieejami citiem.

Praktiska piesardzība ir sūtīt dokumentus tikai pēc tam, kad otra puse ir sevi identificējusi, un tikai tos, kas konkrētajā solī tiešām vajadzīgi. Kā datus apstrādā portāls savā pusē, aprakstīts privātuma politikā.

Kas nav aizliegts, lai gan bieži tā domā

Bezprocentu aizdevums ir pilnīgi likumīgs. Aizdevums bez notāra arī: notariāls apliecinājums nav obligāts parasta aizdevuma spēkā esamībai. Aizdevums svešam cilvēkam nav aizliegts, un aizdevums ar ķīlu arī nav — ierobežojums attiecas uz noformējumu, nevis uz pašu iespēju.

Tāpat nav aizliegts vienoties par jebkuru termiņu vai grafiku, kamēr tas ir skaidri pierakstīts. Vienīgā joma, kur robeža ir strikta, ir regularitāte un publiskais piedāvājums — tas, kas darījumu pārvērš par kreditēšanas pakalpojumu. Kā pareizi noformēt atsevišķu darījumu, aprakstīts lapā kā noformēt privāto aizdevumu.

Noilgums: cik ilgi prasība ir spēkā

Prasījums nav mūžīgs. Ja aizdevējs neko nedara pietiekami ilgi, iestājas noilgums, un tiesa prasību noraida, ja atbildētājs uz to atsaucas. Tieši tāpēc kavējuma gadījumā svarīga ir nevis tikai reakcija, bet arī tās fiksācija: rakstiska pretenzija un jebkura rakstiska vienošanās ar parādnieku ir tas, kas parāda, ka lieta netika pamesta.

Praktiskais secinājums vienkāršs: nokavēto maksājumu nevar «atlikt uz vēlāk» bezgalīgi. Ja atmaksa nenotiek un sarunas rezultāta nedod, ir jāizvēlas — vai nu formāla pretenzija ar termiņu, vai apzināts lēmums vienoties par daļēju atmaksu. Abu variantu izmaksas un scenāriji ir aprakstīti lapā privātā aizdevuma riski.

Ko fiksēt katrā solī

Datumu, summu un to, kas tieši tika norunāts. Pietiek ar īsu rakstisku apstiprinājumu, ka puses vienojušās par jaunu termiņu. Mutiska saruna, kas nekur neparādās, vēlāk nepalīdz nevienai pusei: aizdevējam nav pierādījuma par pretenziju, aizņēmējam — par atlikšanu.

Ierobežojumi, kas attiecas uz sludinājumu saturu

Sludinājumā nedrīkst būt maldinošu apgalvojumu par nosacījumiem, kurus autors nevar izpildīt, un formulējumu, kas rada iespaidu par licencētu kreditēšanas pakalpojumu, ja tāda nav. Nedrīkst arī prasīt priekšapmaksu par «noformēšanu» vai «pārbaudi» — tas ir tiešs pārkāpums un vienlaikus galvenā krāpniecības pazīme.

Papildus nedrīkst publicēt trešo personu datus bez to piekrišanas un izmantot sludinājumu datu vākšanai citiem mērķiem. Portāla puses noteikumi un sūdzību kārtība ir izklāstīti lietošanas noteikumos, bet reālie nosacījumi, ar kādiem cilvēki publicē piedāvājumus, redzami sludinājumu sarakstā.

Ierobežojumi darījumos ar nepilngadīgajiem un rīcībnespējīgām personām

Aizdevuma līgums prasa rīcībspēju. Darījums ar nepilngadīgo bez likumiskā pārstāvja piekrišanas ir apstrīdams, un praktiski tas nozīmē, ka aizdevējs var palikt bez izpildāmas prasības, pat ja nauda tiešām tika nodota. To pašu attiecina uz personām, kurām rīcībspēja ierobežota ar tiesas nolēmumu.

Praktiskā piesardzība ir vienkārša un tā jau ietilpst parastajā pārbaudē: dokumenta apskate parāda dzimšanas datumu, un tas atrisina pirmo jautājumu. Otrais gadījums ir retāks un no dokumenta neizriet, bet uz to parasti norāda apstākļi sarunā. Kopējā pārbaudes secība ir aprakstīta lapā privātie aizdevēji.

Laulāto darījumi un kopīgā manta

Ja nodrošinājumam tiek piedāvāts īpašums, kas ir laulāto kopīgā manta, vajadzīga otra laulātā piekrišana. Bez tās ķīlas noformēšana var tikt apstrīdēta, un aizdevējs paliek nenodrošināts, lai gan uzskatīja pretējo. Tas ir viens no biežākajiem iemesliem, kāpēc formāli noformēts nodrošinājums vēlāk nedarbojas.

Ko nozīmē «mēs neesam kreditētājs» praksē

Šī atruna nav juridiskā formalitāte, bet apraksts tam, kā darbojas modelis. Portāls publicē sludinājumus un pārbauda e-pasta adreses. Tas nevērtē maksātspēju, nepiedāvā nosacījumus, neiesaka puses vienu otrai un negarantē atmaksu. Tieši šo darbību neesamība tur portālu ārpus kredīta starpnieka statusa.

No lietotāja skatpunkta tas nozīmē divas lietas. Pirmā: nosacījumi, kurus tu redzi sludinājumā, ir otras puses vēlme, nevis portāla piedāvājums, un tos nosaka tikai puses savā līgumā. Otrā: pārbaude paliek tavā pusē pilnībā, un tieši tāpēc visās šīs vietnes lapās pārbaudes solis atkārtojas tik bieži. Kā tas izskatās konkrētās darbībās, izklāstīts lapā gribu aizņemties.

Ar ko atšķiras aizdevums juridiskai personai

Ja aizņēmējs ir uzņēmums, nevis privātpersona, mainās vairākas lietas. Patērētāju aizsardzības normas šeit nedarbojas pēc definīcijas, jo uzņēmums nav patērētājs. Toties parādās citi jautājumi: kurš uzņēmuma vārdā ir tiesīgs parakstīt, vai darījumam nav vajadzīgs dalībnieku lēmums un kā izskatās uzņēmuma finansiālais stāvoklis publiskajos reģistros.

Pārbaudes daļa šeit ir plašāka nekā privātā darījumā: papildus paraksttiesīgās personas pilnvarojumam der paskatīties gada pārskatus, maksātnespējas reģistru un nodokļu parādnieku sarakstu. Šie avoti ir publiski un bezmaksas, un tie dod vairāk nekā jebkura saruna. Nodokļu ziņā aizdevēja pusē princips paliek tas pats: apliekams ir procentu ienākums, sk. lapu nodokļi aizdevumam no privātpersonas.

Kāpēc šis gadījums prasa atsevišķu uzmanību

Uzņēmums var beigt pastāvēt tā, kā privātpersona nevar: likvidācija vai maksātnespēja padara prasību praktiski neizpildāmu, pat ja formāli tā ir pamatota. Tāpēc darījumā ar juridisku personu nodrošinājuma jautājums parasti ir svarīgāks nekā likme, un tieši uz to ir vērts pavadīt sagatavošanas laiku.

Ierobežojumi, kas rodas no naudas izcelsmes

Lielas summas kustība starp privātpersonām var radīt jautājumu par naudas izcelsmi — ne tikai no nodokļu, bet arī no bankas puses. Bankas ir tiesīgas prasīt paskaidrojumu par neparastu darījumu, un atbilde uz to ir tā pati, kas visos citos gadījumos: līgums un maksājuma uzdevums ar atsauci uz to.

Praktiski tas nozīmē, ka darījums ar izsekojamu naudas kustību ir vieglāks abām pusēm nekā darījums skaidrā naudā, un tieši lielām summām šī atšķirība kļūst jūtama. Skaidra nauda pati par sevi nav aizliegta, bet tā atstāj bez paskaidrojuma gan bankas jautājumu, gan iespējamo VID jautājumu, gan strīdu starp pusēm.

Ko šī lapa neaizvieto

Šeit aprakstīts vispārīgais ietvars, nevis konkrētas situācijas risinājums. Robežgadījumi — regulāra aizdošana, darījumi ar nekustamo īpašumu kā nodrošinājumu, pārrobežu elements vai strīds, kas jau ir sācies — prasa individuālu vērtējumu. Šajos gadījumos konsultācija maksā mazāk nekā kļūda, un tā ir jāplāno pirms darījuma, nevis pēc.

Vienlaikus lielākajai daļai parasto darījumu nekas no tā nav vajadzīgs: pietiek ar kārtīgu līgumu un izsekojamu naudas kustību. Kā tas izskatās soli pa solim, aprakstīts lapā kā noformēt privāto aizdevumu, bet pats jēdziens un tā robežas — lapā kas ir aizdevums no privātpersonas.

Kāpēc ierobežojumi pastāv un ko tie dod

Regulējuma loģika šajā jomā ir vienkārša: jo tuvāk darbība ir profesionālai kreditēšanai, jo vairāk prasību. Atsevišķs darījums starp diviem cilvēkiem ir viņu pašu lieta, un valsts tajā neiejaucas — tāpēc arī nav ne likmes griestu, ne obligātas maksātspējas pārbaudes, ne standartizētas informācijas. Bet tieši tāpēc nav arī aizsardzības mehānismu, kas darbojas licencētā iestādē.

Šī simetrija ir galvenais, ko no lapas ir vērts paņemt. Brīvība vienoties par jebkuriem nosacījumiem un atbildības pilnīga palikšana pusēm ir viena un tā pati medaļas puse. Kad viens cilvēks sāk aizdot regulāri daudziem, valsts sāk prasīt licenci nevis formalitātes dēļ, bet tāpēc, ka otrā pusē parādās cilvēki, kuri darījuma nosacījumus ietekmēt vairs nevar.

Praktiskais secinājums abām pusēm ir vienāds: nosacījumus un pārbaudi nosaka jūs paši, un tieši tas ir gan priekšrocība, gan pienākums. Riska sadalījums, kas no tā izriet, izklāstīts lapā privātā aizdevuma riski.

Biežākie jautājumi par robežām

Cik reižu gadā drīkst aizdot? Konkrēta skaitļa nav. Daži darījumi ar konkrētiem cilvēkiem paliek privātā zonā; regulāra plūsma ar publisku piedāvājumu vairs ne. Ja rodas šaubas, praktiskais rādītājs ir tas, vai tu meklē aizņēmējus sistemātiski un vai nosacījumi ir standartizēti.

Vai drīkst aizdot ar procentiem svešam cilvēkam? Drīkst, un tas ir parasts civiltiesisks darījums. Vai drīkst prasīt ķīlu? Drīkst, bet tā jānoformē un jāreģistrē. Vai drīkst prasīt priekšapmaksu par noformēšanu? Nē — un tieši šī prasība ir galvenā krāpniecības pazīme, sk. rakstu kā atpazīt krāpnieku.

Vai vajag reģistrēt aizdevumu kaut kur? Parastu aizdevumu starp privātpersonām nekur nereģistrē; reģistrācija attiecas tikai uz nodrošinājumu. Nodokļu pusē reģistrācijas vietā ir deklarēšana, un to veic aizdevējs par saņemtajiem procentiem gada ienākumu deklarācijā.

Kā šie ierobežojumi izskatās aizņēmēja pusē

Aizņēmējam lielākā daļa iepriekš minētā nozīmē vienu: nosacījumus, ar kuriem tu piekrīti, neviens ārpus darījuma nepārbauda. Nav iestādes, kas iepriekš izvērtētu likmi vai grafiku, un nav atteikuma tiesību, kādas ir patērētāja kredītā. Tāpēc lasīt dokumentu pirms parakstīšanas šeit ir svarīgāk nekā jebkurā licencētā iestādē.

Vienlaikus ierobežojumi darbojas arī tavā labā: pārmērīgu līgumsodu var apstrīdēt, priekšapmaksas prasība ir aizliegta, un piedziņas veids ir stingri noteikts. Kā to izmantot praksē, aprakstīts lapā gribu aizņemties.

Kā šī lapa saistās ar pārējām

Šeit ir tiesiskais ietvars; praktiskā izpilde ir citur. Kā noformēt darījumu tā, lai tas atbilstu šim ietvaram, aprakstīts lapā aizdevuma līguma nosacījumi, bet gatavā forma ir līguma parauga lapā. Tirgus konteksts ar tipiskajiem nosacījumiem ir lapā aizdevumi no privātpersonām.

Viens teikums kopsavilkumam

Privātais aizdevums Latvijā ir legāls un maz regulēts tieši tāpēc, ka to slēdz divi cilvēki savā starpā; tiklīdz darbība kļūst regulāra un publiska, sākas licences un nodokļu prasības, un tā ir vienīgā robeža, ko šeit tiešām nedrīkst pārkāpt.

Ko darīt, ja nosacījumi jau ir parakstīti

Parakstīts līgums nenozīmē, ka visi tā punkti darbojas automātiski. Pārmērīgu līgumsodu var apstrīdēt, un nosacījumu, kas pretējs labiem tikumiem, tiesa var atzīt par spēkā neesošu. Tas nav pamats nemaksāt, bet ir pamats vērsties pēc juridiskās palīdzības, ja nosacījumi izrādās acīmredzami nesamērīgi.

Kāpēc šos jautājumus ir vērts noskaidrot pirms darījuma

Gandrīz visi šeit aprakstītie ierobežojumi kļūst aktuāli tikai tad, kad kaut kas jau ir nogājis greizi. Tieši tāpēc tos ir vieglāk ņemt vērā sagatavošanās posmā, kad tas maksā dažas minūtes, nekā vēlāk, kad iznākums jau ir atkarīgs no dokumentiem, kuru nav.

Uzraudzības iestādes un kur vērsties

Patērētāju tiesību aizsardzības centrs uzrauga kreditēšanas pakalpojumu sniedzējus, bet strīdā starp divām privātpersonām tas nav kompetentā iestāde: šādi strīdi ir civiltiesiski un risināmi tiesā. Valsts ieņēmumu dienests atbild par nodokļu jautājumiem, tostarp procentu ienākuma deklarēšanu.

Ja darījumā ir krāpniecības pazīmes, iesniegums iesniedzams Valsts policijā, un tas neizslēdz civilprasību. Ja aizdomīgs sludinājums pamanīts portālā, par to var ziņot caur kontaktu lapu.

Kur praksē iet robeža: skaitļi un to avots

Likums nenosaka darījumu skaitu, pēc kura aizdošana kļūst par komercdarbību, un nevienā publiskā statistikā šis segments neparādās — privātie aizdevumi netiek licencēti un netiek uzskaitīti. Tāpēc zemāk ir tas, kas ir pārbaudāms: mūsu sludinājumu aina un vērtēšanas kritēriji, ko iestādes lieto saimnieciskās darbības noteikšanai.

• Lielākā daļa aizdevēju portālā publicē vienu vai divus sludinājumus gadā — tas paliek privāta darījuma robežās.
• Regularitāte, publiska piedāvājuma reklamēšana un peļņas nolūks ir trīs pazīmes, kas kopā norāda uz saimniecisko darbību.
• Vērtē nevis viena darījuma lielums, bet atkārtošanās: desmit darījumi pa 500 € ir riskantāki par vienu 5 000 € darījumu.

Avoti: portāla sludinājumu dati; Valsts ieņēmumu dienesta skaidrojumi par saimniecisko darbību; PTAC gada pārskati par patērētāju kreditēšanu. Pārskatīts: 2026. gada augusts.

Ierobežojumu priekšrocības un trūkumi

Robežas šeit nav tikai slogs — daļa no tām aizsargā tieši to pusi, kas tās izjūt kā traucēkli.

• Priekšrocība: licences prasība licencētajiem kreditētājiem attur no tirgus tos, kas nespēj izpildīt pamatprasības.
• Priekšrocība: netaisnīga darījuma doktrīna dod iespēju apstrīdēt nesamērīgu likmi arī bez likmes griestiem.
• Priekšrocība: skaidra robeža starp privātu un saimniecisku darbību ļauj plānot, cik darījumu vari veikt bez reģistrācijas.
• Trūkums: robeža nav skaitliska, tāpēc pilnīgas noteiktības nav — vērtē pēc pazīmju kopuma.
• Trūkums: aizsardzības trūkums pret otru privātpersonu paliek arī tad, ja visi ierobežojumi ievēroti.
• Trūkums: pierādīšanas slogs strīdā gulstas uz to pusi, kurai nav dokumentu.

Ja portāls vai otra puse atsaka publikāciju vai darījumu

Atteikums šeit ir divējāds. Ja sludinājums netiek publicēts, iemesls parasti ir tā saturs: priekšapmaksas prasība, garantēta apstiprinājuma solījums vai piedāvājums, kas pēc būtības ir komercdarbība bez licences. Risinājums ir teksta labošana, nevis atkārtota publicēšana tajā pašā redakcijā. Ja atsaka otra puse, jautā iemeslu un pielāgo nosacījumus — biežākie iemesli ir summa un termiņš. Kārtība, kādā vērsties tālāk, aprakstīta lietošanas noteikumos.

Bieži uzdotie jautājumi par robežām

Vai privātpersonai ir likmes griesti?

Tiešu griestu likumā nav. Robeža ir netaisnīga darījuma doktrīna: acīmredzami nesamērīgu likmi tiesa var samazināt vai atzīt par spēkā neesošu.

No cik darījumiem sākas komercdarbība?

Skaitlis nav noteikts. Vērtē regularitāti, publisku piedāvājumu un peļņas nolūku kopā; atkārtošanās sver vairāk nekā viena darījuma lielums.

Vai drīkst reklamēt savu piedāvājumu?

Sludinājums par konkrētu darījumu ir pieļaujams. Pastāvīga publiska piedāvājuma uzturēšana jau ir viena no komercdarbības pazīmēm.

Vai drīkst aizdot ārvalstu valūtā?

Drīkst, ja tas atrunāts līgumā. Tad jāfiksē arī kurss un valūtas riska sadalījums, citādi strīds par summu ir gandrīz garantēts.

Vai var aizliegt aizņēmējam atmaksāt pirms termiņa?

Praksē nē. Pirmstermiņa atmaksa ir aizņēmēja tiesība; līgumā var atrunāt paziņošanas kārtību, bet ne aizliegumu.

Vai portāls pārbauda, vai aizdevējs nav kreditētājs bez licences?

Portāls noņem sludinājumus ar komercdarbības pazīmēm, bet licences pārbaude reģistrā paliek lietotāja rīcībā — reģistru uztur PTAC.