Nodokļi aizdevumam no privātpersonas

Galvenais princips vienā rindkopā

Aizdotā un atpakaļ saņemtā pamatsumma nav ienākums ne vienai, ne otrai pusei: nauda tikai pārvietojas turp un atpakaļ. Ar nodokli apliekams ir tikai tas, kas rodas papildus — procenti aizdevēja pusē. Aizņēmējam saņemtā summa nav ienākums, un samaksātie procenti nav atskaitāmi izdevumi.

No tā izriet praktiska sekas: nodokļu pienākums privātajā aizdevumā gandrīz vienmēr ir vienai pusei — tam, kurš aizdeva. Kā šis darījums izskatās kopumā, izklāstīts lapā kas ir aizdevums no privātpersonas.

Kas ko maksā

Puse	Kas notiek	Nodoklis
Aizņēmējs	Saņem pamatsummu	Nav
Aizņēmējs	Maksā procentus	Nav; nav arī atskaitāmi
Aizdevējs	Saņem pamatsummu atpakaļ	Nav
Aizdevējs	Saņem procentus	Iedzīvotāju ienākuma nodoklis

Kad rodas nodokļa pienākums

Pienākums rodas brīdī, kad procenti faktiski saņemti, nevis kad tie aprēķināti līgumā. Ja aizdevums ir uz diviem gadiem un procenti tiek maksāti katru mēnesi, ienākums rodas katru mēnesi. Ja viss tiek samaksāts termiņa beigās, ienākums rodas tajā gadā, kad nauda ir saņemta.

Deklarēšanas termiņš

Procentu ienākums deklarējams gada ienākumu deklarācijā par to gadu, kurā tas saņemts. Deklarāciju iesniedz Valsts ieņēmumu dienestā elektroniski, un aprēķinātais nodoklis maksājams deklarācijā norādītajā termiņā.

Ko norādīt deklarācijā

Norāda saņemto procentu summu par gadu. Pati aizdotā pamatsumma deklarācijā kā ienākums neparādās, taču dokumentus par darījumu ir vērts saglabāt: tie ir tas, kas pierāda, kāpēc kontā ienāca lielāka summa.

Kā aprēķināt summu

Aprēķina bāze ir faktiski saņemtie procenti, nevis visa atgriezusies nauda. Ja aizdoti €3000 un gada laikā atgriezti €3300, apliekamā daļa ir €300, nevis €3300. Precīzu procentu summu par konkrētu grafiku rāda kalkulators ailē par kopējo procentu apjomu.

Ja darījumu ir vairāki, summē visu gada laikā saņemto procentu daļu. Tieši tāpēc uzskaite no pirmā darījuma ietaupa laiku: bez tās gada beigās nākas rekonstruēt maksājumus pēc bankas izraksta.

Bezprocentu aizdevums: kur ir robeža

Bezprocentu aizdevums pats par sevi ir pilnīgi likumīgs, un procentu ienākuma tajā nav — līdz ar to nav arī apliekamā ienākuma. Robežgadījums rodas tad, kad bezprocentu aizdevums starp nesaistītām personām ir ļoti ilgs, bez skaidra atmaksas termiņa un faktiski netiek atmaksāts.

Šādā situācijā var rasties jautājums, vai darījums pēc būtības nav dāvinājums vai cita veida ienākums. Aizsardzība ir vienkārša: rakstisks līgums ar konkrētu termiņu un izsekojama naudas kustība. Gatava forma ir līguma parauga lapā.

Lielas summas ienākšana kontā

Aizņēmēja pusē nodokļa nav, bet var rasties pierādīšanas jautājums: no kurienes kontā parādījās liela summa. Uz šo jautājumu atbild līguma un maksājuma uzdevuma pāris ar norādi uz līgumu. Bez tiem summa var tikt vērtēta kā nedeklarēts ienākums, un tad slogs pierādīt pretējo ir pašam saņēmējam.

Praktiskais minimums ir divi dokumenti un viena rinda maksājuma uzdevumā. Kā tas iekļaujas kopējā procesā, aprakstīts lapā kā noformēt privāto aizdevumu.

Kad aizdošana kļūst par saimniecisko darbību

Ja aizdošana ir regulāra, sistemātiska un vērsta uz peļņas gūšanu no nenoteikta personu loka, tā pēc būtības vairs nav privāts darījums, bet saimnieciskā darbība ar attiecīgiem reģistrācijas un nodokļu pienākumiem. Patērētāju kreditēšanai Latvijā papildus nepieciešama licence.

Robeža nav noteikta ar vienu skaitli: vērtē darbības regularitāti, apjomu, sistemātiskumu un to, vai tā vērsta uz nenoteiktu personu loku. Detalizēts izklāsts ir lapā privātā aizdevuma ierobežojumi.

Soda procenti un līgumsods

Saņemtie soda procenti par kavējumu pēc būtības arī ir ienākums, un tos nevar uzskatīt par pamatsummas atgriešanu. Praksē tas nozīmē, ka kavēta darījuma gadījumā apliekamā daļa var izrādīties lielāka, nekā sākotnēji plānots. Tāpēc uzskaitē ir vērts atsevišķi fiksēt, kura maksājuma daļa ir pamatsumma, kura — procenti un kura — soda procenti.

Ja aizdevums nav atmaksāts

Neatgūta pamatsumma nav atskaitāms zaudējums privātpersonai: atšķirībā no uzņēmuma, kas var norakstīt sliktu debitoru parādu, privātpersona šādu mehānismu nodokļu aprēķinā neizmanto. Tas ir vēl viens arguments par labu tam, lai summa būtu tāda, kuras zaudēšana nemaina finansiālo stāvokli — par to sīkāk lapā privātā aizdevuma riski.

Darījumi ar tuviniekiem

Aizdevums starp radiniekiem visbiežāk ir bezprocentu, un tad apliekamā ienākuma nav. Ja tomēr procenti tiek maksāti, tie ir ienākums tāpat kā jebkurā citā darījumā — radniecība nodokļa pienākumu neatceļ. Atsevišķs jautājums ir dāvinājumu regulējums starp radiniekiem, un tas atšķiras no aizdevuma režīma, tāpēc darījuma veidu ir vērts nofiksēt dokumentā, nevis atstāt interpretācijai.

Rēķina piemēri ar skaitļiem

Vienkāršākais gadījums: aizdoti €2000 uz gadu ar 15% gadā, atmaksa vienā maksājumā beigās. Atgriežas €2300, no kuriem €2000 ir pamatsumma un €300 procenti. Deklarējama ir tikai €300 daļa, un no tās aprēķina nodokli.

Sarežģītāks gadījums: tie paši €2000 uz gadu ar 15% gadā, bet ar ikmēneša anuitātes maksājumiem. Kopējā procentu summa šeit ir mazāka nekā iepriekšējā piemērā, jo parāda atlikums samazinās katru mēnesi, un tieši šo faktisko summu norāda deklarācijā. Precīzu skaitli par konkrētu grafiku rāda kalkulators, un tas ir ērtākais veids nesajaukt nominālo likmi ar faktisko procentu apjomu.

Kad darījums pāriet pāri gada robežai

Ja aizdevums sākas oktobrī un beidzas nākamā gada septembrī, procenti sadalās pa diviem taksācijas gadiem. Katrā gadā deklarē to daļu, kas faktiski saņemta tajā gadā, nevis visu summu vienā deklarācijā. Tieši šeit palīdz uzskaite ar datumiem: bez tās sadalījums pa gadiem jārekonstruē pēc bankas izraksta.

Ja procenti tiek daļēji atlaisti

Gadās, ka aizdevējs, ejot pretī, atsakās no daļas procentu. Deklarē to, kas faktiski saņemts, nevis to, kas bija paredzēts līgumā. Vienlaikus pašu atlaišanu ir vērts fiksēt rakstiski kā vienošanos pie līguma, citādi formāli paliek spēkā sākotnējais aprēķins, un rodas neatbilstība starp dokumentu un naudas plūsmu.

Valūta un pārrobežu darījumi

Ja procenti saņemti citā valūtā, tos pārrēķina eiro pēc attiecīgā datuma kursa. Ja aizdevējs ir Latvijas rezidents, bet aizņēmējs dzīvo citā valstī, ienākums joprojām deklarējams Latvijā; papildus var būt jāskatās uz nodokļu dubultās uzlikšanas novēršanas līgumu ar attiecīgo valsti.

Pretējā situācijā — kad Latvijas rezidents aizņemas no ārvalstī dzīvojošas privātpersonas — aizņēmēja pusē nodokļa joprojām nav, bet pierādīšanas jautājums par ienākošo pārskaitījumu kļūst svarīgāks, jo maksājums nāk no ārzemēm. Līgums šādā gadījumā ir obligāts praktiski, nevis tikai teorētiski.

Kas jāglabā nodokļu vajadzībām

• Parakstīts līgums oriģinālā;
• Maksājuma uzdevums vai konta izraksts ar naudas nodošanas ierakstu;
• Visi atmaksas maksājumi ar datumiem;
• Vienošanās par grafika izmaiņām, ja tādas bijušas;
• Vienkārša uzskaites tabula ar saņemto procentu summu pa gadiem;
• Noslēguma apliecinājums par saistību izpildi.

Tipiskās kļūdas

Pirmā — deklarēt visu atgriezto summu procentu vietā. Rezultāts ir nodoklis, kas daudzkārt pārsniedz reālo pienākumu. Apliekama ir tikai procentu daļa.

Otrā — neatzīmēt maksājumu sadalījumu. Ja atmaksa notiek vienā summā bez norādes, kura daļa ir pamatsumma un kura procenti, gada beigās šo sadalījumu nākas rekonstruēt, un kļūdas iespēja aug.

Trešā — pieņemt, ka neliels darījums neskaitās. Nodokļa pienākums nav atkarīgs no summas apmēra, un ienākums rodas arī tad, ja procenti ir daži desmiti eiro. Atsevišķs jautājums ir tas, ka regulāri darījumi kopumā var izmainīt pašu statusu — sk. sadaļu par saimniecisko darbību.

Kā tas izskatās no aizdevēja plānošanas puses

Nodoklis maina faktisko atdevi, un to ir vērts ierēķināt jau pirms darījuma. Nominālā likme sludinājumā un reālais rezultāts pēc nodokļa atšķiras jūtami, un salīdzināt ar depozīta likmi ir jēga tikai pēc šīs korekcijas. Kopā ar dīkstāvi starp darījumiem un iespējamiem zaudējumiem tas veido to atšķirību starp gaidīto un faktisko rezultātu, par kuru rakstīts lapā gribu aizdot.

Kāpēc dokumenti svarīgi tieši nodokļu kontekstā

Nodokļu jautājumā līguma loma atšķiras no tās, kāda tam ir strīdā starp pusēm. Strīdā līgums pierāda nosacījumus; nodokļu kontekstā tas pierāda darījuma raksturu. Bez dokumenta liela naudas kustība starp privātpersonām paliek bez paskaidrojuma, un tieši šī nenoteiktība rada risku, ka summa tiks vērtēta kā ienākums, nevis kā aizdevums.

Otrs iemesls ir laiks. Jautājums par darījumu var rasties vairākus gadus pēc tā, kad detaļas jau aizmirstas un sarakste dzēsta. Dokuments ar datumu, summu un termiņu šo problēmu novērš pilnībā, un tā sagatavošana aizņem mazāk laika nekā vēlākā skaidrošana. Kāds tieši punktu komplekts vajadzīgs, izklāstīts sadaļā aizdevuma līguma nosacījumi.

Minimālais komplekts, ja darījums jau notika bez līguma

Situācija, kad nauda jau pārskaitīta, bet dokumenta nav, nav bezcerīga. Puses var noformēt līgumu ar atsauci uz jau notikušo pārskaitījumu, norādot tā datumu un summu. Tas nav tas pats, kas laikus sagatavots dokuments, bet tas ir ievērojami labāk nekā nekas, un praksē šādu vienošanos noformē diezgan bieži.

Ko darīt, ja atmaksa notika skaidrā naudā

Tad vajadzīga kvīts ar abu parakstiem, datumu un summu par katru maksājumu. Bez tās aizdevējam nav pierādījuma par saņemto, bet aizņēmējam — par samaksāto, un formāli parāds paliek. Nodokļu ziņā tas rada arī otru problēmu: nav skaidrs, kura daļa bija procenti, tātad nav bāzes deklarācijai.

Ar ko privātais aizdevums atšķiras no citiem ienākumu veidiem

Procentu ienākums no privāta aizdevuma pēc būtības ir tuvs procentiem no depozīta vai obligācijām, bet ar vienu praktisku atšķirību: nav maksātāja, kurš nodokli ieturētu tavā vietā. Bankā procentu ienākumam nodokli parasti ietur pati banka, un cilvēkam nekas nav jādara. Privātajā darījumā otra puse ir tāda pati privātpersona, kurai šāda pienākuma nav, tāpēc viss deklarēšanas process paliek saņēmēja pusē.

Tieši šī atšķirība ir biežākais pārsteigums pirmajā darījumā. Cilvēks, kurš iepriekš saskāries tikai ar bankas depozītu, pieņem, ka nodoklis nokārtojas automātiski, un uzzina pretējo tikai nākamajā gadā. Tāpēc uzskaite un deklarācija ir daļa no aizdevēja darba, nevis papildu formalitāte, un to ir vērts ieplānot jau pirms pirmā darījuma, kā aprakstīts lapā gribu aizdot.

Otra atšķirība ir likviditātē un tās nodokļu sekās. Depozītu var pārtraukt, un ienākums vienkārši būs mazāks. Aizdevumu pārtraukt nevar, bet, ja aizņēmējs atmaksā pirms termiņa, faktiski saņemto procentu summa būs mazāka par plānoto — un deklarē tieši faktisko. Plānotā un faktiskā summa privātajos darījumos sakrīt retāk, nekā šķiet, un tas ir vēl viens arguments par labu uzskaitei ar datumiem, nevis aprēķinam pēc atmiņas. Salīdzinājums ar platformas modeli, kur uzskaiti ved platforma, ir lapā savstarpējie aizdevumi.

Uzskaites tabula, kas der praksē

Uzskaitei nav vajadzīga speciāla programma: pietiek ar vienu tabulu, kurā katrai rindai ir darījuma numurs, otras puses vārds, izsniegšanas datums, summa, likme, plānotais termiņš un pēc tam katra saņemtā maksājuma datums ar sadalījumu pamatsummā, procentos un soda procentos. Šī pēdējā aile ir tā, kas gada beigās aizvieto visu pārējo darbu: apliekamā summa ir vienkārši procentu un soda procentu kolonnas kopsumma par gadu.

Ja darījumi ir vairāki un termiņi pārklājas, tabula atrisina arī otru jautājumu — cik daudz kapitāla reāli strādā. Šis skaitlis noder ne tikai deklarācijai, bet arī lēmumam par nākamo darījumu, jo rāda, cik daudz naudas ir iesaldēts un uz cik ilgu laiku. Kā tas ietekmē faktisko atdevi, izklāstīts lapā par naudas aizdošanu privāti.

Tabulu aizpilda maksājuma saņemšanas brīdī, nevis gada beigās. Atjaunošana pēc fakta prasa bankas izraksta pārlasīšanu par visu gadu un gandrīz vienmēr rada neprecizitātes tur, kur maksājumi bijuši nevienmērīgi vai kur puses vienojušās par grafika izmaiņām.

Ko dara aizņēmējs, ja VID uzdod jautājumu

Aizņēmēja pusē nodokļa nav, bet jautājums var rasties, un uz to jāatbild ar dokumentiem, nevis paskaidrojumu. Praktiskā atbilde sastāv no trim elementiem: līguma kopijas, maksājuma uzdevuma par saņemto summu un izrakstiem par veiktajiem atmaksas maksājumiem. Kopā tie parāda pilnu ciklu — nauda ienāca kā aizdevums un tika atgriezta, tātad tas nebija ienākums.

Ja aizdevums vēl nav pilnībā atmaksāts, atbildē norāda arī atlikušo grafiku. Nepabeigts darījums pats par sevi nav problēma: svarīgs ir tas, ka pastāv dokuments ar termiņu un ka maksājumi notiek atbilstoši tam. Situācija kļūst sarežģītāka tikai tad, ja dokumenta nav vispār vai ja faktiskā naudas kustība neatbilst tam, kas rakstīts. Kā šo neatbilstību novērst jau darījuma sākumā, aprakstīts lapā gribu aizņemties.

Atsevišķi jāpiemin termiņi: dokumentus ir vērts glabāt vairākus gadus pēc pēdējā maksājuma, nevis izmest uzreiz pēc atmaksas. Tieši šajā periodā visbiežāk arī rodas jautājumi, un tad mape ar trim dokumentiem aizvieto garu skaidrošanos. Tas attiecas uz abām pusēm vienādi, neatkarīgi no tā, kurai no tām ir nodokļu pienākums.

Nodoklis un lēmums par likmi

Nodokļa esamība maina to, kā aizdevējam ir jēga domāt par likmi. Ja mērķis ir konkrēta neto atdeve, nominālā likme jāplāno augstāka par to, un tieši šis aprēķins bieži tiek izlaists. Vienlaikus likmes celšana nav neierobežota: pārmērīgi augstu līgumsodu vai likmi tiesa var samazināt, un pati likme pie kāda brīža sāk palielināt neatmaksas varbūtību, nevis kompensēt to.

Praktiskais secinājums ir tāds, ka nodoklis ir arguments par labu nevis augstākai likmei, bet zemākam riskam. Nodrošināts darījums ar mērenāku likmi pēc nodokļa bieži dod labāku faktisko rezultātu nekā nenodrošināts ar augstu likmi, jo otrajā gadījumā daļa darījumu neatgriežas vispār, un zaudēto pamatsummu nekāda likme nesedz. Kā šī loģika izskatās skaitļos, aprakstīts lapā aizdevums bez ķīlas no privātpersonas.

Aizņēmēja pusē nodokļa nav, bet netiešā ietekme ir: aizdevēji, kuri rēķina neto rezultātu, pieprasa nedaudz augstāku likmi nekā tie, kas rēķina bruto. Tas ir viens no iemesliem, kāpēc piedāvājumi vienam un tam pašam darījumam var atšķirties, un kāpēc salīdzināt ir vērts vairākus, nevis piekrist pirmajam.

Biežākie jautājumi par termiņiem

Deklarēšanas pienākums attiecas uz to gadu, kurā procenti faktiski saņemti, un tas neatkarīgi no tā, kad darījums noslēgts vai kad tas beidzas. Aizdevums, kas noslēgts vienā gadā, bet pilnībā atmaksāts nākamajā, parasti rada divus deklarējamus periodus, ja procenti tika maksāti pa daļām, un vienu, ja tie samaksāti vienreizēji beigās.

Ja procenti gada laikā vispār netika saņemti, jo aizņēmējs kavē, tad par šo gadu apliekamā ienākuma nav — deklarē faktiski saņemto, nevis līgumā paredzēto. Kad kavētie procenti vēlāk tomēr tiek samaksāti, tie parādās tā gada deklarācijā, kurā nauda ienākusi. Šī vienkāršā principa dēļ kavēti darījumi nodokļu ziņā nerada sarežģījumus, ja vien uzskaitē fiksēti faktiskie datumi, nevis plānotie.

Ko darīt, ja aizdevums pārtapis dāvinājumā

Reizēm aizdevējs izlemj parādu piedot pilnībā. Juridiski tas nozīmē saistības dzēšanu, un tā rezultātā aizņēmēja pusē var rasties ienākums, jo viņš saņēma naudu un neatgriež to. Šī iemesla dēļ parāda piedošanu nav pareizi noformēt klusējot: to fiksē rakstiski, un tieši šis dokuments vēlāk nosaka, kā darījums tiek kvalificēts.

Praktiskā secība ir vienkārša: rakstiska vienošanās ar datumu, summu un norādi, ka puses saistību uzskata par izbeigtu. Tālāk katra puse rīkojas savā deklarācijā atbilstoši reālajai situācijai. Ja summa ir nozīmīga vai puses ir radinieki, ir vērts pārbaudīt, kā konkrētajā gadījumā darbojas dāvinājumu regulējums, jo tas atšķiras no aizdevuma režīma. Kā šo darījuma veidu vispār nofiksēt pareizi no sākuma, aprakstīts lapā aizdevuma līgums.

Vai nodokli var samazināt likumīgi

Privātpersonai iespējas ir ierobežotas: nav mehānisma, kas ļautu atskaitīt izdevumus vai zaudējumus no procentu ienākuma tā, kā to var uzņēmums. Praktiski vienīgais likumīgais veids ietekmēt rezultātu ir pati darījuma struktūra — likme, termiņš un tas, kurā gadā procenti tiek saņemti.

Tas, ko dažkārt iesaka kā «risinājumu» — noformēt procentus kā dāvinājumu vai atmaksu skaidrā naudā bez dokumentiem, — nav nodokļu optimizācija, bet risks. Šādā gadījumā zūd arī pierādījums par pašu darījumu, un zaudējums iespējamā strīdā pārsniedz jebkuru ietaupījumu. Kārtīgs noformējums ir aprakstīts lapā kā noformēt privāto aizdevumu.

Kur meklēt oficiālo informāciju

Aktuālās likmes, deklarācijas formas un termiņus publicē Valsts ieņēmumu dienests, un tieši tas ir primārais avots. Šī lapa apraksta vispārīgo loģiku un nav nodokļu konsultācija: konkrētā situācijā var būt apstākļi, kas maina rezultātu. Ja darījums ir liels vai regulārs, ir vērts konsultēties ar nodokļu speciālistu.

Portāls ir sludinājumu vieta un darījumos nepiedalās: tas nav kreditētājs un nav kredīta starpnieks, un nodokļu pienākumus par lietotāju darījumiem neuzņemas. Robežas ir aprakstītas lietošanas noteikumos, bet aktīvie piedāvājumi ir sludinājumu sarakstā.

Deklarēšanas priekšrocības un trūkumi

Nodokļu daļa privātā aizdevumā ir maza, bet tieši tā visbiežāk tiek atlikta «uz vēlāk». Salīdzinājums palīdz izlemt apzināti.

• Priekšrocība: deklarēti procenti padara darījumu izsekojamu, un tas noder, ja vēlāk rodas strīds par summu.
• Priekšrocība: skaidra dokumentu ķēde noņem jautājumu, vai naudas kustība nav dāvinājums.
• Priekšrocība: bezprocentu aizdevums ar rakstisku termiņu nodokļu ziņā ir vienkāršākais variants.
• Trūkums: deklarēšana ir aizdevēja pienākums un papildu darbs reizi gadā.
• Trūkums: aizņēmējam samaksātie procenti nekur netiek atskaitīti — tie ir tīras izmaksas.
• Trūkums: ilgstošs bezprocentu darījums bez termiņa var radīt jautājumus par darījuma būtību.

Nosacījumi, kas jāizpilda, lai nodokļu jautājums nerastos

1. Rakstisks līgums ar konkrētu summu un atmaksas termiņu.
2. Naudas nodošana ar pārskaitījumu un norādi uz līgumu — skaidra nauda šo ķēdi pārtrauc.
3. Atmaksas maksājumi ar to pašu norādi, lai pamatsumma būtu atšķirama no procentiem.
4. Procentu uzskaite aizdevēja pusē — tieši tie ir ar iedzīvotāju ienākuma nodokli apliekamais ienākums.
5. Dokumentu glabāšana līdz noilguma termiņa beigām, nevis līdz pēdējam maksājumam.

Ja otra puse atsakās noformēt darījumu dokumentāli

Nodokļu daļa sabrūk tieši tur, kur sabrūk dokumenti. Ja otra puse atsaka rakstisku līgumu vai pārskaitījumu ar norādi, tas nav sīkums, bet pamats pārtraukt darījumu: bez tiem vēlāk nav ko uzrādīt ne tiesā, ne Valsts ieņēmumu dienestā. Rīcības secība ir vienkārša — noskaidro, vai iebildums attiecas uz konkrētu punktu vai uz pašu ideju fiksēt darījumu; pirmajā gadījumā piedāvā vienkāršotu redakciju, otrajā atsakies pats. Ja nauda jau pārskaitīta bez dokumenta, labo situāciju uzreiz: rakstiska vienošanās ar darījuma aprakstu un turpmāki maksājumi tikai pārskaitījumā.

Ja Valsts ieņēmumu dienests uzdod jautājumus

Jautājums parasti rodas vienā gadījumā: kontā ienāk summa bez saprotama pamata. Rīcības secība ir vienkārša — uzrādi līgumu, pārskaitījuma izrakstu ar norādi un atmaksas grafiku. Ja dokumentu nav, situāciju vēl var labot ar pušu apliecinājumu un bankas izrakstiem, bet pierādīšana kļūst grūtāka. Ja darījums bija skaidrā naudā un bez līguma, godīgākais ceļš ir noformēt vienošanos ar atpakaļejošu aprakstu un turpmāk visu kārtot pārskaitījumā.

Kuras normas šeit piemēro

Pašu aizdevumu regulē Civillikuma 1934.–1942. pants, bet nodokļu daļu — likums «Par iedzīvotāju ienākuma nodokli», kura piemērošanu pārrauga Valsts ieņēmumu dienests. PTAC šeit nav iesaistīts: tā uzraudzība attiecas uz licencētu patērētāju kreditēšanu, nevis uz divu privātpersonu darījumu un tā nodokļiem. Strīdu starp pusēm izšķir tiesa, nodokļu jautājumu — VID.

Aktu teksti: likumi.lv. Nodokļu skaidrojumi: vid.gov.lv. Patērētāju kreditēšanas uzraudzība: ptac.gov.lv. Lapa ir informatīva un neaizstāj nodokļu konsultanta viedokli.

Biežāk uzdotie jautājumi par nodokļiem

Vai saņemtais aizdevums ir ienākums?

Nav. Pamatsumma tikai pārvietojas turp un atpakaļ, tāpēc aizņēmējam tā nav ar nodokli apliekams ienākums.

Kas deklarē procentus?

Aizdevējs — savā gada ienākumu deklarācijā. Aizņēmējam samaksātie procenti nekur netiek atskaitīti.

Vai bezprocentu aizdevums rada nodokļu sekas?

Parasti nē. Riska zona ir ilgstošs darījums bez termiņa starp nesaistītām personām — tur var rasties jautājums, vai tas nav dāvinājums.

Vai jāziņo par darījumu iepriekš?

Iepriekšēja paziņošana nav paredzēta. Nozīme ir dokumentiem, kas ļauj vēlāk izskaidrot naudas kustību.

Kas notiek, ja parāds tiek dzēsts?

Dzēsta parāda daļa aizņēmējam var kļūt par ar nodokli apliekamu ienākumu. Šo soli labāk noformēt rakstiski un pārrunāt ar konsultantu.

Vai VID redz manu kontu automātiski?

Jautājumi rodas nevis automātiski, bet tad, kad kontā ienāk summa bez saprotama pamata. Līgums un maksājuma norāde šo jautājumu noņem.