Aizdot naudu privāti

Kas šajā lapā ir un kas nav

Šī lapa ir par procesa mehāniku: konkrētiem soļiem, dokumentiem un skaitļiem. Plašāks aizdevēja lēmumu izklāsts — kāpēc vispār aizdot, kā vērtēt otru pusi un kā sadalīt risku — ir lapā gribu aizdot. Šeit uzsvars ir uz to, ko fiziski jāizdara.

Portāls šajā procesā ir tikai vieta sludinājumam: tas neizsniedz aizdevumus, nesavieno puses un negarantē atmaksu. Viss zemāk aprakstītais notiek starp divām privātpersonām.

Ar ko sākt: trīs skaitļi

Pirms pirmā darījuma jānoskaidro trīs lielumi. Pirmais — brīvā summa, kuru vari iesaldēt uz visu termiņu. Otrais — zaudējuma robeža, tas ir, summa, kuras neatgriešana nemainītu tavu finansiālo stāvokli. Trešais — minimālā atdeve, kas šo darījumu padara jēdzīgu salīdzinājumā ar depozītu vai citiem variantiem.

Praksē tieši otrais skaitlis nosaka darījuma izmēru. Ja zaudējuma robeža ir €1500, tad pirmais darījums ar nepazīstamu cilvēku nav €5000, lai cik pievilcīga izskatītos likme.

Kā izvēlēties darījumu no saraksta

Sludinājumus var pārlūkot sludinājumu sarakstā, un tur redzami četri būtiskie lauki: summa, termiņš, vēlamā likme un nodrošinājuma esamība. Sludinājums bez atmaksas avota norādes prasa papildu jautājumus, bet pats par sevi nav sliktāks — bieži tas nozīmē tikai to, ka cilvēks rakstīja steigā.

Kam pievērst uzmanību uzreiz

Summas un termiņa savietojamībai. Liela summa uz ļoti īsu termiņu parasti nozīmē, ka aizņēmējs nav rēķinājis maksājumu, un tas ir jautājums, ar ko sākt sarunu, nevis iemesls uzreiz atteikt.

Kad labāk publicēt savu sludinājumu

Ja saraksta piedāvājumi neatbilst taviem nosacījumiem, izdevīgāk ir publicēt savu sludinājumu ar konkrētiem nosacījumiem: summu diapazonu, termiņu, likmi un prasībām. Tad otra puse vēršas pati, un saruna sākas no taviem noteikumiem.

Otras puses pārbaude soli pa solim

1. Vārds un uzvārds, kā personu apliecinošajā dokumentā;
2. Dokumenta attēls ar salasāmiem datiem, nevis apraksts sarakstē;
3. Bankas konta īpašnieka vārda sakritība ar sarunbiedra vārdu;
4. Konta izraksts par pēdējiem trim mēnešiem;
5. Publiskie reģistri, ja tiek minēts uzņēmums vai nekustamais īpašums;
6. Stāsta konsekvence: vai atbildes nemainās pretrunīgi.

Šī secība ir apzināta: katrs nākamais solis ir laikietilpīgāks par iepriekšējo, tāpēc lētākās pārbaudes iet pirmās. Detalizētāk par to, kas redzams katrā dokumentā, ir lapā privātie aizdevēji.

Cenas noteikšana

Likme atspoguļo risku, termiņu un summu. Zemākā daļa diapazona attiecas uz nodrošinātiem darījumiem, augšējā — uz nenodrošinātiem ar svešu cilvēku.

Nodrošinājums	Tipiskā likme gadā	Kas prasa papildu darbu
Nekustamais īpašums	10–15%	Ieraksts zemesgrāmatā, izmaksas
Transportlīdzeklis	12–18%	Reģistrācija reģistrā
Galvinieks	12–20%	Galvinieka maksātspējas pārbaude
Nav nodrošinājuma	18–30%	Rūpīgāka ienākumu pārbaude

Likme virs 40% bez nodrošinājuma ir grūti pamatojama un rada risku, ka pārmērīgu nosacījumu tiesa samazinās. Robežas ir aprakstītas lapā privātā aizdevuma ierobežojumi.

Kā rēķināt faktisko atdevi

Nominālā likme un reālais rezultāts atšķiras. No procentiem jāatņem nodoklis, jāņem vērā dīkstāve starp darījumiem un iespējamie zaudējumi. Kopējo procentu summu par konkrētu grafiku rāda kalkulators; tālākais aprēķins jau ir vienkāršs.

Praksē tas nozīmē, ka nominālie 20% gadā pēc visām korekcijām var pārvērsties par aptuveni 12%, un tieši šo skaitli ir jēga salīdzināt ar alternatīvām.

Dokumentu komplekts

Minimums ir viens dokuments: aizdevuma līgums ar summu vārdiem, termiņu, likmi ar bāzi, grafiku, soda procentiem un naudas nodošanas veidu. Gatava forma ir līguma parauga lapā, bet katra punkta formulējumi — sadaļā aizdevuma līguma nosacījumi.

Kad pievieno papildu dokumentus

Ķīlai un galvojumam vajadzīgs atsevišķs noformējums, garam grafikam — atsevišķs pielikums ar abu parakstiem. Pielikumus numurē, un līguma tekstā uz tiem jābūt atsaucei.

Naudas nodošana

Tikai bankas pārskaitījums ar norādi uz līguma numuru un datumu, un tikai pēc tam, kad abi eksemplāri ir parakstīti. Šī secība ir svarīga: pārskaitījums pirms parakstīšanas atņem iespēju vienoties par nosacījumiem, kad nauda jau ir otrā pusē.

Uzskaite no pirmās dienas

Vienkārša tabula ar darījuma numuru, otras puses vārdu, izsniegšanas datumu, summu, likmi, termiņu un katru saņemto maksājumu ar sadalījumu pamatsummā, procentos un soda procentos. Gada beigās procentu kolonna ir tieši tas, ko norāda deklarācijā — sk. lapu nodokļi aizdevumam no privātpersonas.

Ja maksājums kavējas

Pirmajā nedēļā — rakstisks atgādinājums ar summu un datumu, pat ja saruna jau bijusi pa telefonu. Ja puses vienojas par atlikšanu, to fiksē rakstiski kā vienošanos pie līguma; mutiska piekrišana strīdā neko nedod, un formāli paliek spēkā sākotnējais grafiks ar soda procentiem.

Ja reakcijas nav, nākamais solis ir rakstiska pretenzija ar termiņu labprātīgai izpildei, un tikai pēc tam prasība tiesā. Izmaksas un scenāriji ir aprakstīti lapā privātā aizdevuma riski.

Ko aizdevējs nedrīkst darīt

Atņemt mantu pašrocīgi, izplatīt informāciju par parādu trešajām personām, apmeklēt darbavietu ar prasībām vai draudēt. Šādas darbības pārvērš aizdevēju no cietušā par atbildētāju neatkarīgi no tā, cik pamatota ir prasība.

Kad aizdošana kļūst par komercdarbību

Regulāra, sistemātiska aizdošana nenoteiktam personu lokam ar peļņas nolūku ir saimnieciskā darbība, un patērētāju kreditēšanai vajadzīga licence. Robeža nav viens skaitlis, bet darbības raksturs. Kur tā iet, izklāstīts lapā privātā aizdevuma ierobežojumi.

Sludinājuma publicēšana un cena

Aizdevēju sludinājumi ir maksas no pirmā: €5,00 par publikāciju, kombinētais variants ar premium — €15,00. Portāls neiekasē komisiju no darījuma summas. Pilns cenrādis ir lapā cenas.

Darījuma noslēgšana

Pēc pēdējā maksājuma noformē īsu apliecinājumu, ka saistības izpildītas pilnībā un pretenziju nav. Ja bija ķīla, atsevišķi jānokārto tās dzēšana reģistrā — atmaksa ierakstu automātiski neatceļ. Dokumentus glabā vismaz līdz noilguma termiņa beigām, nevis līdz atmaksas dienai.

Kā sarunāt nosacījumus, nenobiedējot otru pusi

Prasību saraksts, kas iesniegts uzreiz vienā ziņā, bieži izbeidz sarunu, pat ja katra prasība atsevišķi ir saprātīga. Praksē labāk darbojas pakāpeniskums: vispirms noskaidro summu, termiņu un atmaksas avotu, tad pieprasa dokumentus, un tikai pēc tam runā par nodrošinājumu un līguma detaļām. Šāda secība atbilst arī lēmuma loģikai — nav jēgas prasīt zemesgrāmatas izdruku, ja jau pirmajā solī kļūst skaidrs, ka summa un termiņš nesaiet kopā.

Otrs paņēmiens ir formulēt prasības kā procedūru, nevis kā aizdomas. «Es strādāju pēc vienādas kārtības ar visiem: dokuments, izraksts, līgums» tiek uztverts pavisam citādi nekā «atsūti dokumentu, gribu pārbaudīt, vai esi īsts». Saturs ir tas pats, bet otrā formulējuma dēļ daļa godprātīgu cilvēku vienkārši aiziet.

Ko darīt, ja otra puse kaulējas par likmi

Kaulēšanās pati par sevi ir laba zīme: tā nozīmē, ka cilvēks rēķina maksājumu, nevis piekrīt jebkam. Atbilde, kas parasti strādā, ir piedāvāt izvēli, nevis piekāpties vai atteikt: zemāka likme ar nodrošinājumu vai īsāku termiņu, augstāka — bez tiem. Tā saruna no cenas pāriet uz struktūru, un abas puses iegūst.

Kā izskatās tas pats no otras puses

Aizņēmēja loģika un tas, ko viņš gatavo sarunai, ir aprakstīts lapā gribu aizņemties. Izlasot to, kļūst redzams, kuras tavas prasības tiek uztvertas kā saprātīgas un kuras — kā pārmērīgas, un tas parasti saīsina darījuma sagatavošanu no nedēļas līdz pāris dienām.

Pirmais darījums: ko darīt citādi

Pirmajā darījumā vairums kļūdu rodas nevis no nezināšanas, bet no vēlmes uzreiz sākt ar lielu summu. Praktiski saprātīgāk ir pretēji: neliela summa, īss termiņš, vienkāršs grafiks ar ikmēneša maksājumiem. Šāds darījums dod to, ko nekāds dokuments nedod — informāciju par to, kā konkrētais cilvēks faktiski maksā.

Otra pirmā darījuma īpatnība ir laiks. Sagatavošana aizņem vairāk nekā šķiet: dokumentu savākšana, līguma pielāgošana, parakstīšana un tikai tad pārskaitījums. Reālistiski tas ir no vienas līdz trim dienām, un tieši tāpēc solījumi «pārskaitīšu šodien» no otras puses ir jāuztver piesardzīgi — arī tad, kad tos dod aizņēmējs par savu gatavību parakstīt.

Ko fiksēt pēc pirmā darījuma

Kad darījums noslēdzas, ir vērts pierakstīt divas lietas: cik ilgi faktiski aizņēma katrs posms un kuri jautājumi izrādījās noderīgākie. Šis īsais apraksts nākamajā reizē aizstāj lielāko daļu improvizācijas un padara procesu atkārtojamu, nevis katru reizi jaunu.

Kad labāk atteikt

Atteikums ir normāla darījuma daļa, un tas nav jāpamato ar garu skaidrojumu. Ir situācijas, kurās tas ir vienīgais saprātīgais lēmums: aizdevums tiek ņemts cita parāda segšanai, atmaksas avots ir tikai gaidāms, otra puse atsakās no rakstiska līguma vai uzstāj uz skaidru naudu bez kvīts. Nevienu no šiem gadījumiem augstāka likme nekompensē, jo problēma ir nevis cenā, bet pamatsummas atgriešanās varbūtībā.

Formulējums, kas darbojas bez konflikta, ir īss un par summu, nevis par cilvēku: «šoreiz nesanāk». Ilgstoša skaidrošanās parasti noved pie kaulēšanās par nosacījumiem, kas sākotnējo problēmu nerisina. Ja atteikuma iemesls ir summa, var piedāvāt mazāku — bieži tas ir reāls kompromiss, no kura iegūst abas puses.

Nodrošinājuma noformēšana praksē

Nodrošinājums atšķiras no visa pārējā ar to, ka to nepietiek pieminēt līgumā — tas jāreģistrē. Nekustamā īpašuma ķīlai vajadzīgs ieraksts zemesgrāmatā, transportlīdzekļa komercķīlai — ieraksts attiecīgajā reģistrā. Bez šīs darbības vienošanās starp pusēm var būt spēkā, bet pret citiem kreditoriem tā nedarbojas, un tieši tas ir svarīgi brīdī, kad rodas problēmas.

Otrs praktiskais jautājums ir vērtība. Nodrošinājuma reālā vērtība aizdevējam ir zemāka par tirgus cenu, jo strīda gadījumā manta tiek pārdota ātri un ar atlaidi. Tāpēc summu, ko pret to aizdot, rēķina ar rezervi — parasti ievērojami zem novērtējuma. Ja nodrošinājuma nav vispār, situāciju apraksta lapa aizdevums bez ķīlas no privātpersonas.

Galvojums kā vieglākais variants

Galvojums neprasa reģistrāciju un noformējams kā atsevišķs dokuments vai līguma sadaļa ar galvinieka parakstu. Tā vērtība tomēr ir tikai tik liela, cik liela ir galvinieka maksātspēja, tāpēc pārbaudīt jāspēj abus. Galvinieks, kuram pašam ir vairāki kredīti, praktiski neko nedod.

Kā mainās process lielākām summām

Sākot no dažiem tūkstošiem eiro, process mainās ne tikai pēc dokumentu skaita, bet pēc būtības. Parādās notāra jautājums, jo notariālam aktam ar izpildu spēku strīdā ir praktiska priekšrocība: nav jāiet cauri pilnam tiesas procesam. Parādās arī laika izmaksas — ķīlas reģistrācija un notāra apmeklējums prasa dienas, nevis stundas.

Vienlaikus lielākām summām likme parasti ir zemāka, jo darījums ir nodrošināts un aizdevēja risks mazāks. Kopumā tas nozīmē, ka lielais darījums nav vienkārši mazā darījuma palielināta versija: mainās sagatavošanas izmaksas, termiņi un dokumentu komplekts. Kā tas izskatās detalizēti, aprakstīts lapā lieli aizdevumi no privātpersonas.

Vairāki darījumi vienlaikus

Kad darījumu kļūst vairāki, parādās divi jauni uzdevumi: sekot termiņiem un neizlaist maksājumus. Vienā tabulā ar datumiem tas ir vienkārši; bez tās jau trešais darījums sāk radīt kļūdas — piemēram, atgādinājums netiek nosūtīts laikā, jo netika pamanīts, ka maksājums nokavēts.

Otrs jautājums ir kapitāla plānošana. Ja visi darījumi beidzas vienā mēnesī, nauda atgriežas vienā gabalā un pēc tam stāv dīkā, kamēr atrodas nākamais aizņēmējs. Ja termiņi ir izkliedēti, atgriešanās notiek pakāpeniski, un brīvie līdzekļi ir pieejami regulārāk. Praksē tas nozīmē, ka termiņu izvēle ir ne tikai riska, bet arī plānošanas jautājums.

Trešais aspekts ir apjoma robeža. Jo vairāk darījumu, jo tuvāk situācija ir sistemātiskai aizdošanai, kurai piemēro citas prasības. Vienreizēji vai reti darījumi ar konkrētiem cilvēkiem tajā kategorijā neietilpst, bet regulārs, plūsmveida process nenoteiktam personu lokam jau ietilpst — sk. lapu privātā aizdevuma ierobežojumi. Šī robeža ir vērā ņemama plānojot, nevis pēc fakta.

Kļūdas, kas maksā visdārgāk

Pirmā vietā ar lielu pārsvaru ir naudas pārskaitīšana pirms līguma parakstīšanas. Iemesls parasti ir labvēlīgs — cilvēks steidzas, un šķiet lieki vilcināties dažu formalitāšu dēļ. Sekas tomēr ir nesamērīgas: ja dokumenta nav, prasība aprobežojas ar pamatsummu bez procentiem, un pat tā prasa pierādīt, ka nauda bija aizdevums, nevis dāvinājums.

Otrajā vietā ir summas neatbilstība paša iespējām. Šeit kļūda nav pašā darījumā, bet tajā, ka aizdevējs pārvērtē savu spēju gaidīt. Kad nauda vajadzīga agrāk par termiņu, sākas spiediens uz aizņēmēju, kurš neko nepārkāpj, un attiecības sabojājas pat pilnīgi veiksmīgā darījumā.

Trešajā vietā ir izmaiņu nefiksēšana. Puses vienojas par atlikšanu telefoniski, un vienošanās nekur neparādās. Formāli turpina darboties sākotnējais grafiks ar soda procentiem, bet faktiski maksājumi notiek citādi, un pēc dažiem mēnešiem neviens vairs precīzi nezina, cik palicis. Novēršana aizņem dažas rindiņas ar datumu un abiem parakstiem.

Kas mainās atkārtotā darījumā ar to pašu cilvēku

Ar cilvēku, kurš jau reiz atmaksājis laikā, process kļūst īsāks gandrīz visos posmos. Identitātes pārbaude vairs nav vajadzīga, konta izraksts bieži arī ne, un līgumu var sagatavot pēc iepriekšējā parauga, mainot tikai summu un datumus. Praktiski tas nozīmē, ka darījums, kuram pirmoreiz bija vajadzīgas trīs dienas, otrreiz aizņem dažas stundas.

Mainās arī cena. Pierādīta maksāšanas disciplīna samazina risku, un tas ir iemesls piedāvāt zemāku likmi vai lielāku summu — nevis pieklājības, bet aprēķina dēļ. Tieši šeit rodas atšķirība starp gadījuma darījumiem un pastāvīgu loku: otrajā gadījumā vidējā atdeve ir zemāka, bet zaudējumu daļa krītas krasi, un gala rezultāts parasti sanāk labāks.

Vienlaikus atkārtojamība nedrīkst pārvērsties automātismā. Cilvēka situācija gada laikā var mainīties, un otrais darījums ar to pašu cilvēku pēc gada nav tas pats, kas otrais pēc mēneša. Minimums, ko der pārbaudīt atkārtoti, ir aktuālie ienākumi un tas, vai nav parādījušies jauni kredītmaksājumi — tas aizņem vienu jautājumu, bet pasargā no biežākā scenārija, kurā uzticēšanās aizvieto pārbaudi.

Ar ko šī pieeja atšķiras no platformām

Platformas modelī lielāko daļu no šeit aprakstītā dara pati platforma: pārbauda aizņēmējus, sadala summu pa daļām, iekasē maksājumus un ved uzskaiti. Aizdevējam paliek lēmums, cik naudas ievietot, un pēc tam novērošana. Par to tiek maksāta komisija, un konkrētu darījumu nosacījumus ietekmēt nevar.

Tiešajā darījumā ir pretēji: visa likme paliek aizdevējam, nosacījumus nosaka puses, bet katrs solis prasa laiku. Praktiskā robeža izriet no summas un no tā, cik daudz laika esi gatavs ieguldīt. Detalizēts abu modeļu salīdzinājums pa pazīmēm ir lapā savstarpējie aizdevumi, un tas ir vērts izlasīt pirms izvēles, nevis pēc pirmā darījuma.

Cik laika tas prasa reāli

Viens darījums no sludinājuma izlasīšanas līdz pārskaitījumam parasti aizņem no divām līdz sešām stundām aktīva darba, sadalītām pa vienu līdz trim dienām. Lielākā daļa laika aiziet nevis dokumentiem, bet gaidīšanai: otra puse atsūta izrakstu vakarā, paraksti tiek salikti nākamajā dienā. Pati līguma sagatavošana pēc gatavas formas ir aptuveni pusstunda.

Tālāk uzturēšana prasa maz: maksājuma atzīmēšana tabulā reizi mēnesī un reakcija, ja kaut kas nokavējas. Gada beigās pievienojas deklarācija, un tā ir vēl aptuveni stunda, ja uzskaite tika vesta gaitā. Šie skaitļi ir noderīgi lēmumam, jo tieši laika izmaksas visbiežāk tiek novērtētas par zemu, kad darījumu kļūst vairāki.

Ko darīt, ja aizņēmējs pazūd

Pazušana atšķiras no kavējuma ar to, ka nav saziņas. Rīcības secība tomēr paliek tā pati: rakstisks paziņojums uz līgumā norādīto adresi, tad pretenzija ar termiņu, tad prasība. Svarīgi, ka paziņojums tiek sūtīts tieši uz līgumā fiksēto adresi — tieši tāpēc šis punkts līgumā nav formalitāte.

Paralēli der saglabāt visu, kas vēl pieejams: saraksti, sludinājuma ekrānuzņēmumu, maksājumu vēsturi. Ja ir pamats domāt, ka darījums no paša sākuma bija krāpniecisks, papildus iesniedzams iesniegums policijā — tas ir atsevišķs ceļš, kas neizslēdz civilprasību. Kā atšķirt vienu no otra, aprakstīts lapā privātā aizdevuma riski.

Kāpēc process ir uzrakstīts tik sīki

Katrs solis šeit ir atbilde uz kādu reālu situāciju, kas atkārtojas. Prasība redzēt dokumentu, nevis tā aprakstu, nāk no gadījumiem ar svešu vārdu uz konta. Prasība parakstīt pirms pārskaitīšanas — no gadījumiem, kad nosacījumus vairs nevarēja mainīt. Uzskaite no pirmās dienas — no gada beigām, kad izraksts jālasa no jauna. Katrs punkts atsevišķi šķiet lieks, bet kopā tie ir tieši tas, kas atšķir pierādāmu darījumu no atmiņām par to.

Privātās aizdošanas priekšrocības un trūkumi aizdevēja skatpunktā

Aizdošana bieži tiek salīdzināta ar noguldījumu, un tieši šis salīdzinājums maldina: atdeve ir lielāka, bet arī zaudējuma varbūtība nav nulle.

Priekšrocības

• Nosacījumus nosaki pats — summu, termiņu, grafiku un nodrošinājuma prasību.
• Atdeve zināma jau parakstīšanas brīdī, atšķirībā no tirgus instrumentiem.
• Vari izvēlēties darījumu pēc sava riska līmeņa, nevis pieņemt standarta produktu.

Trūkumi

• Nauda nav likvīda: no darījuma pirms termiņa izkāpt nevar.
• Atgūšana kavējuma gadījumā ir tavs process un tavas izmaksas.
• Procenti ir ar iedzīvotāju ienākuma nodokli apliekams ienākums, kas jādeklarē pašam.
• Regulāra aizdošana ar peļņas nolūku pārkāpj robežu uz saimniecisko darbību.

Kādā tiesiskajā ietvarā aizdevējs strādā

Darījuma pamatu veido Civillikuma 1934.–1942. pants: aizdevums rodas ar naudas nodošanu, procenti ir spēkā tikai tad, ja tie atrunāti, un termiņš nosaka noilguma sākumu. Patērētāju kreditēšanas normas uz vienreizēju privātpersonas darījumu neattiecas — PTAC uzrauga licencētus kreditētājus un tāpēc nav instance strīdā starp divām privātpersonām; tur lemj tiesa. Nodokļu daļa ir Valsts ieņēmumu dienesta pārziņā: deklarējami saņemtie procenti, nevis atmaksātā pamatsumma.

Aktu teksti: likumi.lv. Uzraudzība patērētāju kreditēšanā: ptac.gov.lv. Robežu starp privātu aizdošanu un komercdarbību skaidro lapa privātā aizdevuma ierobežojumi.

Kontrolsaraksts pirms pārskaitīšanas

• Vārds sakrīt ar konta īpašnieku;
• Redzēts dokuments, nevis tā apraksts;
• Saņemts konta izraksts par pēdējiem mēnešiem;
• Līgums parakstīts divos eksemplāros;
• Likme uzrakstīta ar bāzi un grafiks ir konkrēts;
• Nodrošinājums reģistrēts, ja tāds ir;
• Summa nepārsniedz tavu zaudējuma robežu;
• Pārlasītas krāpšanas pazīmes.

Bieži uzdotie jautājumi aizdevējam

Cik darījumu gadā drīkst veikt bez reģistrācijas?

Skaitlis likumā nav noteikts. Vērtē pazīmju kopumu: regularitāti, publisku piedāvājumu un peļņas nolūku. Viens vai divi darījumi gadā parasti paliek privātā darījuma robežās.

Vai drīkst prasīt nodrošinājumu par nelielu summu?

Drīkst, bet reģistrācijas izmaksas mazai summai parasti nav samērīgas. Praktiskāks risinājums ir galvinieks vai īsāks termiņš.

Kā rīkoties, ja aizņēmējs pārtrauc atbildēt?

Vispirms rakstisks atgādinājums ar summu un termiņu, pēc tam pretenzija ar galīgo datumu, un tikai tad prasība tiesā. Pašrocīga mantas atņemšana ir aizliegta.

Vai procenti jādeklarē arī tad, ja tie ir nelieli?

Jā. Ar iedzīvotāju ienākuma nodokli apliekams ir jebkurš procentu ienākums neatkarīgi no apmēra; pamatsumma nav ienākums.

Vai portāls pārbauda aizņēmējus manā vietā?

Nē. Portāls publicē sludinājumus un pārbauda e-pasta adresi. Maksātspējas vērtējums, pārrunas un lēmums paliek pušu ziņā.